Aleksandrs Puškins
Ainas no romāna divās daļās
Režisors: Rims Tumins
Scenogrāfija: Adoms Jacovskis
Kostīmu māksliniece: Marija Danilova
Mūzika: Fausts Latens
Horeogrāfe: Anželika Holina
Gaismu māksliniece: Maija Šavdatuašvili
Mākslinieki: Sergejs Makoveckis, Viktors Dobronravovs, Oļegs Makarovs, Vasilijs Simonovs, Jevgeņija Kregžde, Olga Ļermana, Jūlija Borisova, Marija Volkova, Natalja Vinokurova, Jekaterina Kramzina, Ludmila Maksakova, Aleksandrs Soldatkins, Anna Antonova, Anastasija Vasiļjeva, Lilija Gaisina, Poļina Kuzminska, Olga Ņemogaja, Darja Odinokina, Jekaterina Simonova, Aleksandra Čerkasova, Marija Šastina, Jeļena Meļņikova, Aleksejs Kuzņecovs, Vladimirs Beļdijans, Rubens Simonovs, Dmitrijs Solomkins, Valērijs Ušakovs, Kirils Rubcovs, Marija Berdinskiha, Gaļina Konovalova, Ļubova Kornejeva, Jurijs Šlikovs
Izrādes garums 3 st. 40 min. ar vienu starpbrīdi
Vecuma kategorija: 18+
2014. gada prēmijas „Zelta Maska” laureāts kategorijās – „Labākais režisora darbs” (Rims Tumins), "Labākais kostīmu mākslinieka darbs" (Marija Daņilova).
Nominācija 2014. gada prēmijai „ Zelta Maska”kategorijās – „Labākā lielformāta drāmas izrāde”, „Labākais režisora darbs” (Rims Tumins), „ Labākā vīriešu loma” (Sergejs Makoveckis), „Labākā otrā plāna loma” (Vladimirs Vdovičenkovs), „Labākais gaismu mākslinieku darbs” (Maija Šavdatuašvili).
Tumins skatuvi ietērpj mokošas melanholijas, nedaudz mīklainas groteskas un drūma humora atmosfērā. Kaut arī varoņi ir tērpti vēsturiskos kostīmos, reti kurš uzņemtos apgalvot, ka režisors nodarbojies ar Puškina laikmeta izpēti: viņa skatuviskā fantāzija līdzinās murgu sērijai, kas atrauta no ikdienas realitātes. Mākslinieks Adoms Jacovskis, protams, skatītāju acīm ļauj aizķerties pie pazīstamām detaļām – kabineta stūrītis, „oņeginiski” soli u.c., bet kopumā telpu veidota kā mistiska un tumša vieta uz robežas starp pasaulīgo un pārpasaulīgo. Izrādē „Jevgeņijs Oņegins” aiz nekad neizklīstošas tumsas pakārts kustīgs spoguļveida aizkars, greizi divkāršojot visu uz skatuves notiekošo un atverot sienu aizkulisēs it kā ieeju citā pasaulē. Reizēm milzīgais spogulis kustās, bet tad rodas sajūta, ka reibst galva. Un, kad skatuvi aizputina sniegs, spogulis uz skatuves uzbur absolūtu skaistumu. Dubultojas ne tikai mizanscēnas, dubultojas arī Puškina romāna personāžs.
laikraksts „Kommersant”
Tuminam izdevies atrast skatuvisku ekvivalentu Puškina valodai – vieglai un ironiskai, dzēlīgai un vienlaikus arī maigai. Izrāde līdzinās kolektīvai dzejas lasīšanas stundai. Romāna teksts dzejā zibenīgi pārlido no viena aktiera uz otru, no lūpām uz lūpām, un tas notiek tik organiski un vienmērīgi, ka brīžiem liekas, ka tekstu dažādās balsīs lasa viens un tas pats cilvēks. Puškins izskan priecīgi, iedvesmojoši un melodiski – tieši tā, kā liekas, viņš pats varētu lasīt savus darbus. Tumina „Oņegina” darbības vieta ir krievu dzīves Aizspogulija, kur visas lietas iemanto savas ēnas un pēkšņi sāk izskatīties neierasti.
interneta izdevums „Gazeta.ru”