V. Majakovska teātris, Maskava
Marjus Ivaškevičs
KRIEVU ROMĀNS
Režisors: Mindaugs Karbauskis
Mākslinieks: Sergejs Barhins
Kostīmu māksliniece: Marija Daņilova
Gaismu mākslinieks: Igors Kapustins
Lomās: Jevgēņija Simonova, Tatjana Orlova, Aleksejs Djakins, Vera Panfilova, Sergejs Udoviks, Aleksejs Sergejevs, Pāvels Parhomenko, Jūlija Silajeva, Jūlija Solomatina, Miriama Sehona, Maija Poļanska, Maksims Gļebovs
2017. gada “Zelta Maska” balvas – “Labākā drāmas izrāde, lielā forma”, “Labākā sieviešu loma» (Jevgēņija Simonova), “Labākais dramaturga darbs”.
Nominācijas balvām: “Labākais režisora darbs”, “Labākā otrā plāna sieviešu loma” (Tatjana Orlova).
Mindauga Karbauska izrāde ir smalks, metafizisks Ļeva Tolstoja biogrāfijas un daiļrades motīvu savienojums. Sadarbojoties ar lugas autoru Marju Ivaškeviču, režisors izrādē savij vairākus laikus un realitātes: Tolstoja darbus un personīgās dzīves notikumus, kuru centrā atrodas viņa sieva Sofija Andrejevna. Abu mīlestība, rakstnieka ģenialitātes nomocīta, pārtop par viņa varoņu jūtu atspulgu. Kopā ar dēliem un meitām Sofija Andrejevna cenšas atkarot no Oblonskiem un Kareņiniem vietu vīra liktenī un noskaidrot, kurš stāsts – viņa literāro mīļāko vai viņas personīgais – ir bijis pirmais. Sergejs Barhins ieraksta sadzīves detaļas kā zīmes monumentālajā, augšuptiecīgajā telpā, kurā divu cilvēku privātais mīlas stāsts, pateicoties Tolstoja personības mērogam, izvēršas par pravietisku parādību. Realitātes un “Annas Kareņinas” ainu atskaņas robežojas ar ģēnija sievas ārprātu, kamēr viņa maldās kaut kur viņa romāna lappusēs.
V. Majakovska teātris, Maskava
“Krievu romāns” ir savdabīga ģimenes sāga, variācija par romāna “Anna Kareņina” tēmu, kurā Ļevs Nikolajevičs Tolstojs ir ne vien šā literārā šedevra, bet arī savas paša ģimenes drāmas autors. Ir romāni, kas tiek būvēti, pamatojoties uz autora dzīves notikumiem. Taču mēdz gadīties arī tā, ka romāns veido autora dzīvi nākotnē. Vai arī to lauž. Un tad šajā realitātes un mākslas saplūsmē autors pats kļūst par vistraģiskāko savas daiļrades tēlu.
Marjus Ivaškevičs
Savietot patiesību ar delikātumu nepavisam nav vienkārši. Tas izdodas pirmkārt, pateicoties Jevgēņijai Simonovai, kura tēlo Sofiju Tolstoju. Aktrise ir sagaidījusi lomu savā dzimtajā teātrī. Ne reizi viņa, spēlējot nervozu, nelīdzsvarotu, pat histērisku sievieti, neatļāvās krist slimīgā neirastēnijā, pazemot savu personāžu ar mazisku traktējumu pat sarežģītākajās ainās – saķeroties ar Čertkovu, skandālos ar meitu. Gluži pretēji, Simonova izspēlē Sofiju kā tēlu, kas savā ziņā ir līdzvērtīgs Tolstojam. Viņa taču ir gatava agrāk nekā vīrs aiziet no Jasnaja Poļanas – un arī aiziet no tās, viņa vērš savas lūgšanas uz to, lai izdodas abiem kopā pamest muižu un laimīgā nošķirtībā nodzīvot vecumdienas. Izmocītā sieviete zīmē šo pastorālo ainu, kamēr ap viņu sabiezē elle.
“Ņezavisimaja gazeta”
“Krievu romāns” ir veltīts Ļevam Tolstojam un viņa prāta un sirds augļiem – no ģimenes (traktējamas plašā nozīmē – Ivaškevičam tajā ietilpst gan Čertkovs, gan dakteris Dušans, gan vecā Aksiņja) līdz romāna varoņiem ar Annu Kareņinu priekšgalā. Jāatzīst, ka virpuļstraumes gan lugā, gan šajā lielajā, trīsarpus stundu garajā, blīvi apdzīvotajā ansambļa izrādē griežas ne tik daudz ap krievu literatūras pīlāru, cik ap viņa dzīvesbiedri, kuru izcili nospēlē Jevgēņija Simonova, – un vēl ap to teju tveramo matēriju, kas veidojas no vairāk nekā gadsimta seniem ideju, raižu, rūpju un kļūmju pārpalikumiem.
Interneta izdevums “Colta”