K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris, Maskava
Vaska Spārni
Mūzika: H. Bībers, Dž. Keidžs, F. Glāss, J. S. Bahs
Horeogrāfija un iestudējums: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistenti: Urci Aranburu, Elke Šeperss
Scenogrāfija, gaismas: Maikls Saimons
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Tehniskā adaptācija: Kejs Tjebess
Mākslinieki: Anastasija Peršenkova, Georgi Smiļevskis, Natalja Somova, Sergejs Manuilovs, Ērika Mikirtičeva, Aleksandrs Seļezņevs, Oksana Kardaša, Semens Veļičko
Izrādes garums: 30 minūtes
Nominācija 2015. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijās „Labākā baleta izrāde”, „Labākā sieviešu loma”.
BEZMIEGS / SLEEPLESS
viencēliena balets
Mūzika: Jirži Kilians (koncepcija), Dirks Haunbriks pēc V. A. Mocarta skaņdarbiem Adažio un Rondo stikla harmonikai un kvartetam, KV617
Horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistenti: Ivans Peress, Aurēlija Kaila
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Gaismas: Kejs Tjebess
Mākslinieki: Marija Tjurina, Aleksandrs Seļezņevs, Oksana Kardaša, Artjoms Soročans, Valērija Muhanova, Semens Veļičko
Izrādes garums: 30 minūtes
Nominācija 2014. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijā „Labākā baleta izrāde”.
MAZĀ NĀVE
viencēliena balets ar V. A. Mocarta mūziku
Diriģents: Fēlikss Korobovs
Iestudējums, horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistents: Elke Šeperss
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Gaismas: Joops Kaboorts
Mākslinieki: Olga Siziha, Sergejs Manuilovs, Marija Tjurina, Aleksejs Ļubimovs, Ērika Mikirtičeva, Deniss Dmitrijevs, Anastasija Peršenkova, Semens Veļičko, Marija Miševa, Georgi Smiļevskis, Natalja Somova, Dmitrijs Soboļevskis
SEŠAS DEJAS
viencēliena balets par V. A. Mocarta mūziku
Diriģents: Fēlikss Korobovs
Iestudējums, horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistents: Arleta van Bovena
Gaismas: Joops Kaboorts
Mākslinieki: Valērija Muhanova, Anna Perkovska, Jūlija Gorjunova, Marianna Urusova, Deniss Perkovskis, Jevgenijs Poklitars, Aleksandrs Seļezņevs, Konstantīns Semenovs, Aleksejs Dobikovs, Artjoms Soročans, Marija Tjurina, Marija Miševa
Izrādes garums: 40 minūtes
2011. gada prēmija „Zelta Maska” kategorijā „Labākā baleta izrāde” („Mazā nāve”, „Sešas dejas”). Nominācija 2011. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijās „Labākā sieviešu loma”, „Labākā vīriešu loma”.
Izrādes kopējais garums: 2 stundas 30 minūtes
12+
Kustēties un izjust iekšēju izrāvienu. Kustība un emocijas. Es izjūtu pastāvīgu interesi par kustību telpā, objektu savstarpēju kustību un par dvēseļu kustībām. Kustības būtība ir tāda, ka, ja jūs pietuvojaties kaut kam vienam, tad jūs nedaudz attālināties no kaut kā cita. Vai tiešām mūsu aicinājums vienmēr ir skaidrs? Vai mēs esam pārliecināti, ka mēs uz kaut ko tiecamies vai vēlamies no kaut kā aiziet? Man liekas, ka tas ir interesants jautājums, kas neizbēgami atstāj lielu iespaidu uz mūsu esību, mūsu mērķiem un mūsu dzīves ceļu. Šī samērā vienkāršā un tajā pašā laikā sarežģītā filozofiskā problēma vienmēr ir bijusi, ir un būs mana tuvākā līdzgaitniece.
Jirži Kilians
Deja – māksla, kas bez grūtībām pārvar valstu robežas, valodas un mentalitātes barjeras. Tāpēc nav nekas neparasts tajā, ka čehu horeogrāfs Jirži Kilians lielāko daļu savas dzīves strādāja Nīderlandes Dejas teātrī (NDT) un uz visiem laikiem mainīja priekšstatus par to, kāds var būt balets 20. gadsimtā. Krievijas teātris ar viņa radošo darbu iepazinās salīdzinoši nesen. Pirmo iestudējumu veica K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris.
„Jirži Kiliana viencēliena baletu vakars” tā ir īsta dārgakmeņu lādīte. Baleti „Mazā nāve” un „Sešas dejas” varētu saukt par sapni Mocarta mūzikas pavadībā.
Šeit burtiski iedzīvināts pūdera gadsimts: dejotāji ir tērpušies parūkās, no kurām no katra pieskāriena uzlido miltu mākonis, bet sievietēm ir balinātas sejas un safrizēti mati kā ķēkšām. Šeit valda pilnīga flirta un neizbēgamas krāpšanas atmosfēra.
Pavisam citi „Bezmiegs” un „Vaska spārni” – noslēpumaini un sakoncentrēti nopietni. Šeit viss biedē un māna ar līdz galam neizteikto. Šie baleti skatītāju iegremdē sapņu, baiļu un vēlmju pasauli.
„Vaska spārni” ir īsts sapnis par ideālu mūsdienu baletu, kas negaidīti kļuvis par realitāti – tajā iemiesojušās domas un emociju harmonijas, formas stingrības un horeogrāfiskas fantāzijas neizsmeļamības, mūzikas, dejas un noformēja vienotības. Turklāt izrāde ir nevainojami vienkārša, un vārda „šedevrs” lietošana attiecībā uz to liekas vulgāra, kaut arī tikai šis apzīmējums var apzīmēt „Vaska spārnu” vietu mākslā.
„Rossijskaja gazeta”
Izrādes askētisms liek koncentrēt uzmanību uz tā telpisko risinājumu. Horeogrāfs virtuozi strādā ar maziem ansambļiem, savienojot, mainot, un transformējot duetus trio, kvartetos, oktetos, kas pārņem visu skatuves telpu. Netverami mainot kustību amplitūdu un kombināciju ātrumu, Jirži Kilians manipulē ar skatītāju priekšstatiem kā burvis.
laikraksts „Kommersant”
„Bezmiegs” – tā ir plastiska eseja par smalko robežu starp miegu un bezmiegu, trauslu pusnemaņas stāvokli, kas tiecas uz prāta aprimšanu, par nenotveramu apziņas un bezapziņas mirkļa harmoniju.
Bezmiega bezgalīgajos labirintos ir kur izvērsties. No pakārtiem ekrāniem ārā rāpjas plaukstas, rokas, kājas, galva – murgu vadošie elementi. Kāds pārkāpj robežu un paliek bezapziņas pasaulē, kādu tā mēģina ievilkt sevī, un kādam paceļas ekrāns un nodzēšas robežas par apziņu un bezapziņu. Vīriešu un sieviešu dejojošā mijiedarbība Kiliana duetos ir piepildīta ar magnētisku pievilkšanos, jutekliskiem pieskārieniem, polifoniski strāvojošu kustību trajektoriju. Dejas iekšējā leksika akcentē cilvēka plaukstas, rokas, pēdas izpausmes iespējas viņu bezvārdu plastiskas daiļrunības fūgā. Horeogrāfijā paustie izplesto roku-spārnu zīmējumi – atspoguļo brīvo lidojumu un mānīgo sapņu dabu.
žurnāls „Muzikālā dzīve”
Aizraujas elpa no duetiem un ansambļiem, ko atdala tumša auduma viegli vēzieni un zobenu un krinolīna spēle. „Mazajā nāvē” Kilianu apbūrusi mīlas attiecību daudzpusība - no nevainīgiem pieskārieniem līdz kaislīgai ķermeņu saplūšanai, no tikumības līdz izvirtībai. Partnera pieskārieniem un mūzikas elpošanai paklausīgi ķermeņi, mīlas dueļi, kas pārsvītroti ar iedomātu līniju.
„Sešās dejās” valda pilnīgi cits noskaņojums: aizgājušā gadsimta nepārvarama tiekšanās pēc dzīves svinībām netiek izsmieta, bet kļūst par laba joka un bagātas dejojošas anekdotes tēmu.
Bagātīgi pūderētās parūkas un biezi grimētās sejas ar katru kustību aktieru galvas ietver putekļu nimbā.
Ar acīm grūti notvert pozu - nepārtraukta komiski smieklīgas dejas plūsmas: ironiskas parafrāzes no komiskiem satvērieniem un oriģinālām sasaistēm, kas liek dejotājiem brīžiem vārtīties pa grīdu, brīžiem lēkt uz visām četrām, brīžiem ar sānos iespiestām rokām izrauties dejotāju rindu priekšplānā.
laikraksts „Kultūra”