pēc Čingiza Aitmatova stāsta „Mātes druva”
Režisors: Sergejs Zemļanskis
Mākslinieks: Maksims Obrezkovs
Mūzika: SounDrama
Mākslinieciskais vadītājs: Pāvels Akimkins
Gaismu mākslinieks: Sergejs Ševčenko
Lomās: Anna Karmakova, Natalja Reva-Rjadinska, Sergejs Millers, Vladimirs Motašņevs, Jevgeņijs Pļitkins, Rodions Dolgirevs, Nikolajs Kisļičenko, Anastasija Ļebedeva, Anastasija Paņina, Olga Demina.
Izrādes garums 1 st. 10 min. bez starpbrīža.
Vecuma kategorija 16+
Padomju kirgīzu klasiķa Čingiza Aitmatova vārds skaļi izskanēja Gorbačova pārbūves laikā ar viņa romānu „Pieresvieta”, kurā precīzi atspoguļota 1980-to gadu skarbā, nehumānā un neekoloģiskā pasaule.
Aitmatovs - pārliecināts pacifists, kas necieš vardarbību un iznīcību ne dabā, ne ģimenē. Stāstā „Mātes druva” karš vienu aiz otra aizrauj visus vīriešus no lielas skaistas ģimenes, kur sievietes sev par nelaimi pasaulē laidušas tikai puisēnus. Un dabiskais dzīves cikls tiek postīts līdz priekšlaicīgi novecojusī ģimenes māte paņem paauklēt mazo mazdēlu, kas ir pēdējais no dzimtas un ir vienīgā cerība.
Horeogrāfa Sergeja Zemļanska izrāde ir mūsdienu dejas prasību un mākslinieku, no kuriem puse ir drāmas aktieri, iespēju veiksmīgas adaptācijas rezultāts. Funkcionāla un izteiksmīga scenogrāfija izrādē kalpo kā ērts atbalsts māksliniekiem, kas lec no augstiem koka galdiem un viegli uzlido uz saliekamiem soliem. Simboliskais un vienkāršais stāsts tiek stāstīts bez vārdiem, ar plašu un izteiksmīgu plastikas valodu, ar krievu paradumu pārdzīvot visu nopietni un ar lakonisku žestu izspēlēt veselu likteni.
Kristīna Matvijenko
Šis ir plastisks stāsts, kur mākslinieki savas emocijas un jūtas pauž, izmantojot sava ķermeņa spējas. Kustība, žests un deja rada sava veida rituālas darbības, kuras radījis šis stāsts. Māte, Tēvs, Bērni, Zeme, Ģimene un ... Karš, galvenās varones briesmīgais zaudējums kā otra puse, ģimenes idilles neatņemams faktors. Savstarpējās attiecības un audzināšana. Man par to ir interesanti domāt. Pēc manām domām ar katru gadu mēs pamazām zaudējam ģimeniskumu. Ko mums šodien nozīmē jēdziens Tēva mājas? Kāpēc mēs pārstājam cienīt un sargāt savas tradīcijas? Cerams, šie jautājumi šodien ir aktuāli ne tikai man. Kas notiek ar cilvēku, kad spēcīgas ķēdes viens posms tiek iznīcināts un tā vairs nav tik cieša? Mēģināsim atrast atbildi uz šiem jautājumiem, ejot šo ceļu kopā ar Aitmatova „Mātes druva” neparasto stāstu, kuru spēlē Puškina teātra jaunie mākslinieki.
Sergejs Zemļanskis