Nācijas teātris, Maskava
Antons Čehovs
Farss-detektīvs
Režisors: Ņikita Grinšpuns
Māksliniece: Ksenija Šimanovska
Mākslinieki: Jevgeņijs Tkačuks, Dmitrijs Žuravļovs, Artjoms Tuļčinskis, Pāvels Akimkins, Jeļena Nikolajeva, Marija Bezļudko, Romāns Šaļapins, Marija Biorka, Natalija Nozdrina
Izrādes garums: 1 stunda 40 minūtes
12+
Nominācija 2009. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijās „Labākā mazformāta drāmas izrāde”, „Labākā vīriešu loma” (Jevgeņijs Tkačuks).
Jautrā, humora un izdomas pilnā muzikālā izrāde ar detektīva elementiem iestudēta pēc A. Čehova stāstiem „Sieva” un „Zviedru sērkociņš”. Visas izrādes laikā skatītāju zālē neapklust smiekli. Izcili dziedošie un dejojošie aktieri šeit spēlē vairākas lomas un dažādos tēlos ir pilnīgi neatpazīstami, kas notiekošo padara vēl intriģējošāku. Visas darbības norisinās maza orķestra pavadībā, ko veido paši aktieri, kas pārvalda vēl dažādus mūzikas instrumentus.
Vienkāršo paņēmienu vijums ir pārsteidzoši muzikāls. Un visas pazīstamās etīdes-triki tiek izpildīti enerģiski, viegli un precīzi. Lietojot cirka salīdzinājumu, varētu teikt, ka žonglēšanas riņķu šajā uzvedumā nav nemaz tik daudz, bet neviens no tiem ne reizi nenokrīt.
Čehova divi stāsti – „Sieva” un „Zviedru sērkociņš” ir savīti asprātīgi un reti dziedoša orķestra pavadībā. Uz skatuves notiekošo pavada trīs muzikanti, mainot instrumentus un atgādinot ne īsti antīku kori, ne īsti cirka ākstus. Brīžiem dialogi izskan kā rečitatīvi. Biežāk teksti izskan ar muzikālu komentāru: īsām akordeona nopūtām, balalaikas trinkšķiem, taures bēdīgām nopūtām. Skatuves noformējuma ārējais skopums kontrastē ar izrādes bagātīgo akustisko vidi. Kudrjašova skolnieki ne tikai tradicionāli skaisti dzied, spēlē uz dažādiem instrumentiem, bet arī prot klausīties autora teksta melodiju.
Čehova provinces pilsētas skaņu pasaule ar tā pūli, traktiera dziesmām, viesnīcu romancēm, ielu ratu, riteņu un kāju švīkāšanas skaņām parādīta ar asprātīgu izdomu.
laikraksts „Novije Izvestija”
Izrādes režisors Ņikita Grinšpuns uzvedis vieglu, šķelmīgu, izdomas bagātu un jautru izrādi. Viņš mūzikas pavadījumā iestudējis Kļauzova kunga slepkavības izmeklēšanu, ko veic apriņķa izmeklētāji ar viņa palīgiem, kas savā aizrautībā cietumā ielikuši teju visus vietējos iedzīvotājus līdz galu galā „līķi” atrod pavisam dzīvu zem policijas iecirkņa priekšnieka sievas svārkiem. Šķietami miruši Kļauzovu aktieri meklē kā pēc notīm, brīvi žonglējot ar maskām un melodijām. Spēlējot vienlaikus vairākas lomas, viņi skatītāju acu priekšā pārvēršas te aculieciniekos vai aizdomās turētajos, te zirgos un pāriet no baznīcu dziedājumiem uz čigānu dziesmām. Ritms, izveicīgā plastika un triku kaskādes ļauj izrādi dēvēt arī par akrobātisku baletu.
Tas viss varētu izskatīties kā pārgalvīgs un talantīgs huligānisms, lielīšanās ar lieliskām balsīm, jebkuru instrumentu muzicēšanas prasmi un dejot vienlaicīgi, ja vien aktieri – Jevgeņijs Tkačuks (Čubikovs), Pāvels Akimkins (sešas lomas vienlaicīgi), Romāns Šaļapins (divas lomas), Jeļena Nikolajeva, Jūlija Peresilda un citi – aizmirstu nospēlēt savu stāstu. Bet viņi nav aizmirsuši.
laikraksts „Moskovskije novosti”.